Monday, October 8, 2012

lapas krāsošanai 2

Nesen atklāju bezgalmīļu krāsojamo lapu lapu. :)
http://izkrasopats.lv/

Mīlīgi taču, vai ne?(Vispār jau tā lapa oriģinālā ir balta, ne melna..)


(c) izkrasopats.lv

Monday, September 10, 2012

par putniem

Reiz interneta dzīlēs atradu šādu Montessori putnu loto. Izdrukāju, uzlīmēju uz kartona un piedāvāju mazdraugam. Viņam nudien patika. Tad iedomājos, ka putni, kas tur redzami - jā, var saprast, ka tie ir putni, taču neko vairāk par tiem pastāstīt nevaru.
Tāpēc nolēmu uztaisīt pati savu loto. Cik labi, ka man ienācās brīvāki brīži darbā, kad darboties! :)
Centos meklēt pēc iespējas vairāk mūsu pašu platuma grādos pieejamos putnus, tāpat interesantākos eksotiskos putnus (strausu, flamingo, papagaili, pelikānu, pāvu, arī pingvīnu).
Izrādās, info ir gana daudz!
http://lv.wikipedia.org/wiki/Putni
http://ainars.mck.lv/putni/dazadi_fr.html
http://www.latvijasputni.lv/en/gallery.html
http://www.putni.lv/

Nedaudz meklēšanas, nedaudz krāsainā printera, nedaudz šķēru, līmes un kartona, un -voilà!






pdf te negribēja pievienoties. tāpēc vienīgais veids, kā varēju ar savu veikumu padalīties, - ievietot bildes. nedaudz šķības gan te sanākušas, bet nu..

Kādā no nākamajām reizēm atsevišķi varētu pievērsties kaiju, kajaku utml pasugām. Vai arī pelēkajai un melnajai vārnām, kovārnim, krauklim, krauķim.

Friday, June 1, 2012

lapas krāsošanai

Mūsmājās pēc ilgāka laika cieņā atkal ir "slapjās" krāsas - akvareļu, guaša, pirkstiņu. (Pēdējās dienās viena konkrēta - dzeltena. :) ) Līdz ar ko saskāros ar krāsojamo grāmatu negatīvo pusi - lapas nevar pāršķirt, kamēr zīmējums nav nožuvis.

Pētu te pieejamās krāsojamās lapas un varu padalīties savās pārdomās.
Uz doto brīdi manas favorītes ir:

* http://www.wsfz.com/krasgram.htm
latviešu valodā trimdas laikos izdotās grāmatas ar pašmāju zvēriem, putniem, augiem. Ne visām lapām kvalitāte ir uz urrā, tomēr pāri visam šķiet ārkārtīgi mīļas bildes. :)

* http://www.nationalgeographic.com/coloringbook/archive/
bildes iz dabas, tām blakus īsi paskaidrojumi par katru nozvēriem; manuprāt, labs materiāls arī, lai mācītos.

* http://www.999coloringpages.com/
http://www.coloringpages24.com/
patīk, ka ir nevis gūzma ar nepārskatāmām bildēm, bet gan smuki sakārtotas pa tēmām. Plaša izvēle.

Tuesday, May 29, 2012

linu ūziņas

Pagājušajā nedēļā, kad saulīte aktīvi dzīvojās pa zemes virsu, sapratu, ka manam mazajam puisim tādu parastu skrienamo, plāno vasaras bikšu nemaz nav. Pareizāk sakot, ir vienas, un tās tad nu kalpoja par paraugu maniem varoņdarbiem.

Abrakanā iepirku gaiši zilganu linu audumu, no vīra vecmāmiņas aizņēmos šujmašīnu un piektdienas vakaru veltīju šujamdarbiem. Internetā atradu vienkāršu bikšu piegrieztni (zemākās bikses), kurā pastāstīts, kā aprēķināt bikšu augšas platumu, cik tālu izvirzīt "ragu" utml.
mana piegrieztnes skice ar mazā asistenta labojumiem un papildinājumiem :)

Un vai-man-dieniņās, cik tas izrādījās vienkārši!! Tikai ņem un šuj. :)
Sajūsmināta par paveikto, sestdienas laikā, šoreiz jau ar asistenta piedalīšanos, uzmargoju vēl vienas, nedaudz īsākas, kurām apakšmalas atstāju neapstrādātas.


 Mazais draugs procesā iesaistījās ļoti aktīvi, ik pa brīdim mēģināja iekarot vietu klēpītī, lai pats pieliktu roku savu bikšu tapināšanā. (Un šujmašīna bija kaut kas vareninteresants!!) Pārējā laikā puisis atrada nodarbes tuvējā apkārtnē - šķēres un papīru, lai trenētos griešanas darbos, sameklēja savu dabas lietu kasti ar traukiem, ko tad nu glīti sašķiroja un tā..


Galu beigās vakarpusē aizriteņojām uz Mežparka mazo spēļu laukumu, lai papozētu ar jaunākajām no biksiņām:

briedītis bija tik foršs, ka vienam ne pa kam negribējās šķirties..

Par nedēļas nogalē paveikto esmu sajūsmā. Starp citu, vakarā, kad mazais draugs bija aizdevies miega peļu valstībā, viens un divi, tiku pie paštaisītām prieka biksēm (un arī tas bija tiiiik vienkārši!!!). Nedaudz žēl, ka mašīnīti vajadzēja atdot un ka mana vecā kājminamā nedodas pieradināties. Būs jāparunā ar kādu dresētāju - meistaru. Esmu palikusi nedaudz atkarīga no šūšanas. :))

Monday, April 16, 2012

ekspotīcija - Mazsalaca

Uh, pienāca nedēļas nogale, kad vīram jāpabeidz sakrājušies darbi - slaidi nākamajām lasāmajām lekcijām, kāds ļoti svarīgs raksts, kas jāiesniedz konfecencei "tieši tagad", jo tur to recenzēs "vajadzīgie, ļoti svarīgie cilvēki" (un deadline ir ne gluži "vakar", bet pēc kādām pāris dienām gan). Kas nozīmē censties mājās noorganizēt maksimāli mieru un klusumu, ko, zināms, komplektā ar mazu bērnu izdarīt ir neiespējamā misija. Tad nu sazvanījos ar draudzeni, kas savukārt nodarbojas ar Iespējamo misiju Mazsalacā, un agrā svētdienas rītā traucām baudīt saulaino dienu.

Lielāko ceļa daļu MazDraugs nogulēja, kas nozīmēja ne tikai to, ka galā viņš bija žirgts kā jūras lauva, bet arī to, ka pa ceļam neredzēja daudzos stārķus (pa ceļam uz Mazsalacu ir Stārķa ligzda; pat ceļa malā teju katrā otrajā kokā bija manām laigzda ar stārķiem iekšā) un citus lauku labumus.


Tā kā pašu Skaņokalnu bijām apskatījuši iepriekšējā ciemošanās reizē, tad tagad devāmies pastaigā pa Skaņākalna parku. Un pilsētas bērnam tur apskatīt bija ļoti daudz ko! Taču pirms tam vajadzēja sarūpēt ceļaspieķi.


Tālāk jau varēja doties baudīt  visu, ko piedāvā mamma daba: 

dzert strauta ūdeni

smaržot puķes

staigāt pa nokritušiem kokiem

pievārēt Sapņu trepju 79 no 96 pakāpieniem

un papozēt Kurbada takas sākumdaļā :)
 Pēc tādas varenas pastaigas, kurā varēja skriet, lekt, čamdīt sūnas, skujas, pērnās un jaunās lapas, mest akmeņus, mammas klēpī jāt burkānos, kamēr mazajām kājelēm nepieciešama atpūta, lai varētu joņot tālāk, iet, kurp acis rāda un nepieciešamības gadījumā uzprasīties opītē, apetīte un sagurums MazDraugam bija ne pa jokam. 
Pa ceļam uz Rīgu aizmiga kā susuriņš un pamodās tikai šorīt no rīta. :)

Tehniskas dabas informācija - Mazsala atrodas aptuveni 150 km no Rīgas, kas, braucot +/- pēc noteikumiem, ir pieveicami nepilnās 2 stundās.

Tuesday, April 10, 2012

mamma = sieviete

Neesmu es tik ļoti datoros, man neizdodas pievienot Plūmītes akcijas zīmi savam blodziņam (es tiešām nezinu, kā - upd. I did it!).. Un tomēr.
Lai arī nadziņu sapucēšana pagājušajā nedēļā man izpalika, jo jau kādu brīdi esmu ieplānojusi, ka šī piektdiena būs TĀ diena (un jau tagad nevaru vien sagaidīt, kad tā pienāks), sievišķīgajiem apģērbiem esmu pievērsusies vēl pirms nedēļas tēmas izlasīšanas. Jo laiks ārā ir tik ļoti tāds, nu, svārkus pieprasošs.. :)
Lai dzīvo pavasaris un sievišķība mūsos!

Monday, March 5, 2012

es un blogošana

Pa šo klusēšanas gadu esmu bijusi (un vēl joprojām esmu) sevis kā blogotājas meklējumos. Jo - forši ir lasīt citus jaukos blogus, taču, kad pašai laiks pieķerties klāt.. Hmm.. nez, par ko lai raksta?

Plosīšanās pa virtuvi atkrīt. Jo lielāks mazdraudziņš aug, jo mazāk laika iegriezties virtuvē, lai uztapinātu, piemēram, ko šādu.. Kur nu vēl domāt par aparāta paņemšanu rokās, lai to visu sabildētu.
Tiešām, tik sens sķiet tas laiks, kad viņa diendusu laikā klimtu pa V-Rīgu, ķerdama kadrus.. Tas droši vien kaut kad saulainā nākotnē būs mans ideālais brīvsolis.

Bet, nu, jā. Tātad arī stāsti par klaiņošanu un bildēm pašlaik atkrīt. Taču, tuvojoties vasarai un krietni siltākam laikam, te varētu būt vērojams kāds nebūt progress. Nesen iedomājos, ka varētu uzprasīties ciemos Griezes ģimenei uz kādu nopietnāku ārā no pilsētas sabūšanu. Orientēšanos vai vienkārši tāpat. Citādies mēs iesūnojam.

Arī ar rokdarbiem kaut kas man tur īsti nesanāk. Laikam neesmu atradusi savu sūtību tajā. Vēl ne. Stāstīt, piemēram, par to, kā šobrīd manuāli apstrādāju palagu malas, nudien nešķiet īpaši aizraujoši. Tad jau labāk sarunāt ar pai! ko puisi iepriecinošu! :)

Tiesa, pašlaik šķiet, ka dzīve iegrozīsies tā, ka varēšu rudenī atļauties paizglītoties. Pēc ilgām apspriedēm pašai ar sevi nolēmu, ka, lai cik ļoti man arī nekārotos Montessori kursus, šoreiz izvēlēšos kādus, kas piedāvā ko pilnīgi atšķirīgu. Respektīvi, šūšanu. Man, nu, TĀĀĀ patīk skatīties, ko atkal Plūmīte skaistu sašuvusi sev vai savai princesei, ka zinu - es arī tā gribu.

Vēl paliek bērnošanās lietas. Taču tās lielākoties arī visnotaļ spontānas, neiemūžinātas un arī citādāk tik ļoti.. mmm.. nezinu, kā pareizāk pateikt. Daudzas idejas sasmeltas tepat, tāpēc vēlreiz atstāstīt, ka izmēģinājām to vai citu lietu.. nez. (Varu gan īsumā pastāstīt, ka vakar iegādāju vaskadrānu un mazus stikla trauciņus, un mazdraudziņš gandrīz stundu nosēdēja, laistīdamies un ik pa laikam palūgdams jaunus ūdens krājumus. Bija tik interesanti viņu vērot un skatīties, kā viņš darbojas ar vienu roku, tad otru! Dažādību iegūst arī, pamainot vecākus. :)) )

Par spīti visam cenšos īstenot te izsludināto moto - carpe diem! Tas taču pats svarīgākais, vai ne? (Un mēģināt kaut nedaudz laboties un par saviem prieciņiem pastāstīt arī citiem. Jo dalīts prieks ir dubults prieks.)

Lai jauka pavasara gaidīšana mums visiem!