bērnības garšas

Nesen mamma atgādināja par kādiem manas bērnības našķiem, ko viņa mēdza mums taisīt. Saņēmos un uztaisīju arī es. Un garšoja tik pat labi kā pirms daudziem gadiem. :)
Lūk, recepte biezpiena - rozīņu actiņām, kā mēs viņas dēvējām.


200 g biezpiens (vēlams bez lieliem graudiem)
200 g sviests
100 g cukurs
1 ola
vanilīncukurs
citrona miza
3 glāzes miltu
0.5 tk cepampulveris

Visas sastāvdaļas savā starpā samaisa un uz kādām 20 minūtēm nostādina ledusskapī. Pēc tam mīklu izrullē, sagriež trīsstūrīšos. Katra trīsstūra vidū ieliek gabaliņu zaptes (šoreiz manās mājās atradās nepieskatīta melleņu, bija ok, mamma teic, ka derot jebkura), pa virsu uzloka stūrus, pa virsu iespraužot rozīni.
Cep aptuveni 15 minūtes 220'C. Noslēgumā pārkaisa ar pūdercukuru, taču man šoreiz galīgi neprasījās. Iznāk aptuveni 2 pannas.

par Dzīvošanu

Trakoti sakārojās padalīties. Visnotaļ nejauši uzdūros kādam blogam - raptitude.com. Priecājos, ka šobrīd Ķipars guļ, un nevaru vien beigt lasīt un lasīt, un lasīt. Ar baudu. Par to, kā "getting better at being human". Īsumā. Garumā man šobrīd pat bail izvērsties, jo tas draud ar visu rakstu citēšanu. Kam, starp citu, kādā brīvākā brīdī pamazām es varētu arī pieķerties. Jo lasu un jūtu, kā tie mani iedvesmo.