Tuesday, May 29, 2012

linu ūziņas

Pagājušajā nedēļā, kad saulīte aktīvi dzīvojās pa zemes virsu, sapratu, ka manam mazajam puisim tādu parastu skrienamo, plāno vasaras bikšu nemaz nav. Pareizāk sakot, ir vienas, un tās tad nu kalpoja par paraugu maniem varoņdarbiem.

Abrakanā iepirku gaiši zilganu linu audumu, no vīra vecmāmiņas aizņēmos šujmašīnu un piektdienas vakaru veltīju šujamdarbiem. Internetā atradu vienkāršu bikšu piegrieztni (zemākās bikses), kurā pastāstīts, kā aprēķināt bikšu augšas platumu, cik tālu izvirzīt "ragu" utml.
mana piegrieztnes skice ar mazā asistenta labojumiem un papildinājumiem :)

Un vai-man-dieniņās, cik tas izrādījās vienkārši!! Tikai ņem un šuj. :)
Sajūsmināta par paveikto, sestdienas laikā, šoreiz jau ar asistenta piedalīšanos, uzmargoju vēl vienas, nedaudz īsākas, kurām apakšmalas atstāju neapstrādātas.


 Mazais draugs procesā iesaistījās ļoti aktīvi, ik pa brīdim mēģināja iekarot vietu klēpītī, lai pats pieliktu roku savu bikšu tapināšanā. (Un šujmašīna bija kaut kas vareninteresants!!) Pārējā laikā puisis atrada nodarbes tuvējā apkārtnē - šķēres un papīru, lai trenētos griešanas darbos, sameklēja savu dabas lietu kasti ar traukiem, ko tad nu glīti sašķiroja un tā..


Galu beigās vakarpusē aizriteņojām uz Mežparka mazo spēļu laukumu, lai papozētu ar jaunākajām no biksiņām:

briedītis bija tik foršs, ka vienam ne pa kam negribējās šķirties..

Par nedēļas nogalē paveikto esmu sajūsmā. Starp citu, vakarā, kad mazais draugs bija aizdevies miega peļu valstībā, viens un divi, tiku pie paštaisītām prieka biksēm (un arī tas bija tiiiik vienkārši!!!). Nedaudz žēl, ka mašīnīti vajadzēja atdot un ka mana vecā kājminamā nedodas pieradināties. Būs jāparunā ar kādu dresētāju - meistaru. Esmu palikusi nedaudz atkarīga no šūšanas. :))