siera kūkas

Ziemsvētku vecis šogad man zem egles bija sarūpējis sen kāroto mafinu pannnu. Zem vienas citas egles bija atstājis siera kūku grāmatu. Vakar nāca meitenes ciemos, tad nu es tapināju šokolādes mafinus ar krējuma siera pildījumu.
Recepte 12 mafiniem.

Mīklai:
350 ml kviešu miltu
125 ml kakao
1 tk cepampulvera
1/4 tk sāls
125 g sviesta
2 olas
150 ml piena

Pildījumam:
300 g krējuma siera (piem, Philadelphia, Mascarpone)
75 ml pūdercukura
1 ola
1 tk vaniļas cukura

Cepeškrāsni sakarsē līdz 175' C. Lielā bļodā samaisa visas sausās sastāvdaļas, izņemot cukuru, un noliek malā. Sviestu ar cukuru saputo irdenu ar elektrisko putotāju [nākamreiz visu darīšu manuāli, šķiet, ka būs mazāk ķēpīgs rezultāts), tad pa vienai pievieno olas. Masā iemaisa sausās sastāvdaļas, pielej pienu un rūpīgi samaisa.
Gatavo pildījumu: krējuma sieru saputo mīkstu un gaisīgu, pievieno cukuru, olu, vaniļas cukuru un rūpīgi samaisa.
Veidnītes nedaudz ieziež ar sviestu un līdz pusei piepilda ar šokolādws mīklu. Siera krēmu iepilda maisiņā, kuram nogriež galu, vai speciālā kulinārijas šļircē, un katrā mafinā iepilda aptuveni 2 ēdamkarotes siera krēma. Beidzot pildījumu, šļirci paceļ uz augšu, lai pildījums paliktu mafinu virspusē. Pildītos mafinus cep 25 mienūtes.
Mafinus ieteicams pasniegt uzreiz, tiklīdz tie izņemti no cepeškrāsns. Mafinus nevajadzētu pārcept.

Lūk, šis pirmspēdējais teikums mani nedaudz iegāza. Pirms tā izlasīšanas biju nolēmusi mafinus sataisīt jau no rīta, lai pēcpusdienā nav par ko satraukties. Taču izlasīju un nolēmu, ka sekošu instrukcijai. Galu beigās, kad mafini bija tikko ielikti plītī, secināju, ka steigā esmu aizmirsusi pielikt pienu (un vēl brīnījos, kāpēc tā mīkla tāda bieza, bet man kā iesācējai tas ir piedodami). Pie ēšanas gan secinājām, ka pārāk neprasās.. :)

Kādu bildi vēlāk pievienošu..

Lai Jaunais mums visiem labi atnāk!!!!!

našķošanās

Vasaras vidū ar vienu jauku ģimeni, kurā arī mazs mīļumbēbis, sākām rīkot spēļu dienas. Šīs reizes ir izvērtušās arī par panašķēšanās pasākumiem, kad mielojamies ar lietām, ko ikdienā ne vienmēr gatavojam. Pirms dažām dienām kārtējā spēļu diena notika mūsmājās. Jau nedēļu pirms tam kopā ar Ķiparpapu sākām domāt, ar ko gan pacienāt mūsu ciemiņus.
Tā kā ciemiņmamma ir veģetāriete, izdomājām, ka visvienkāršāk būs gatavot tortiljas - lavašveidīgas maizītes, kurās iekšā ietīt, ko nu sirds kāro. Mūsu gadījumā varēja veidot miksli no maltās gaļas ar garšvielām, atsevišķi pupiņām u.c. dārzeņiem, kā arī avokado mērces. Par to gan detalizētāk neņemos stāstīt, jo tas bija Ķiparpapa pārziņā.

Taču es.... gatavoju saldo. Īstenībā divus. Pirmais bija mafini. (Tas man tāds kā parāds bija. Pirmajā gatavošanas reizē man nelabvēlīga zvaigžņu novietojuma dēļ tie sanāca garšīgi, taču.. pļockiņas. Otrajā bija jau krietni labāk, un šajā, trešajā, bija ideJāli.)
Jāpiebilst, ka, šiverējoties pa virtuvi, neiztrūkstošs bija mans mazais asistents.

Otrais saldais tātad bija siera kūka, ko sāku gatavot jau iepriekšējā vakarā. Pirms vairākiem gadiem Plūmīte padalījās ar šokolādes - apelsīnu siera kūkas recepti. Tad nu es tagad padalos tālāk. Klāt pievienoju savus komentārus. Jāpiebilst, ka it nemaz nav sarežģīti, ja seko instrukcijām. Tikvien diezgan laikietilpīgi gan, jā. Tātad.


1. Uzkarsē krāsni līdz 180 grādu temperatūrai. Lielā pannā lej siltu ūdeni un liek krāsnī zem tā plaukta, kur cepsi kūku - mitrumam.

2. Pamatne:

150 g auzu pārslu cepumu, var arī Digestive vai tml
1 tk kakao
1/2 tk kanēļa
40 g sviesta

Sablendē auzu pārslu cepumus un sajauc ar izkausētu sviestu, kanēli, kakao. Liek ietaukotā veidnē un izlīdzina, veidnei jābūt mazajai - 19 cm diametra (man bija 24 cm, izmantoju to, un bija labi).

3. Pildījums:

400 g krēmsiera (Rama Bonjour - parastais, vai Filadelfia) istabas temperatūrā
80 g pūdercukura
150 g melnās šokolādes
200 ml skābā krējuma
1 ēk kakao
3 mazas olas
2 ēk apelsīnu liķiera (varot iztikt arī bez tā)
1 apelsīna miziņa

Karsta ūdens peldē izkausē šokolādi. Paralēli sajauc skābo krējumu ar kakao. Tad atsevišķi puto krēmsieru ar pūdercukuru, līdz veidojas vijīga masa. Tad pa vienai pievieno olas un katru ieputo masā. Šai masai piejauc izkausēto šokolādi, krējuma masu, apelsīnu liķieri un miziņas. Visu sakuļ, bet ne daudz. Masu lej veidnē uz auzu pārslu pamatnes un liek krāsnī virs karstā ūdens pannas.

4. Cep aptuveni 45 minūtes parastajā režīmā (konvekciju labāk nelieto), pirmo pusstundu krāsni vaļā nevērt. Kūka gatava tad, kad tā ir nedaudz brūngana ārmalās, bet centrā viegli ļodzīga. Ja ir elektriskā krāsns, tad tieši 45 minūtes cepšanas arī pietiek.

5. Kūku atdzesē formā aptuveni 3 h, tad pārklāj ar pārtikas plēvi un liek ledusskapī vēl uz vismaz 3 h, bet jo ilgāk, jo labāk, piemēram, uz nakti. Pirms likšanas ledusskapī rotā to, kā norādīts zemāk.

6. Rotājums:

100 ml pūdercukura
200 ml ūdens
8 gb kumkuvati (man šoreiz nebija, izmantoju apelsīnu, kam biju aprīvējusi miziņu, katru šķēli sagriezu 4 daļās, garša beigās bija tāda pati kā pirms tam ar kumkuvatiem)

Sagriež ripiņās 8 gb kumkuvatus (mazos apelsīnveidīgos). Pannā uzvāra pūdercukuru ar ūdeni, kad ūdens sāk burbuļot, pievieno kumkuvatus un vāri uz vidējas uguns 15 minūtes. Veidojas tāds kā sīrups. Atdzesē un rotā kūku.
Garšīgi!
Ieskatam - "pirms un pēc".

patriotiskā audzināšana

Sveiciens svētkos!!
Šobrīd aktuāli padomāt par patriotisko audzināšanu. Latvijas dzimšanas diena un tā.. Ja pirms Ķipara domāju, kā es tā viņu tagad sākšu audzināt iemīlēt Latviju, tad tagad šķiet, ka viss notiek pašsaprotami.
Protams, ļoti svarīgi ir atcerēties tās īpašās dienas un nevis sēdēt mājās, bet gan redzēt, ka tie tiešām ir svētki mums visiem. Pirms nedēļas bijām Krastmalā svecītes iedegt (lai arī vienu brīdi tāāā negribējās un šķita, ka slinkums mani pievārēs, taču pēcāk gandarījuma sajūta par paveikto bija fantastiska).
Un arī šodien piedalījāmies pasākumos, kur nu varējām ar tādu mazu kukaini kā Ķipars, līdz nogurums vienu mazu (un arī lielu) pievārēja.
Šobrīd svecīte deg logā. Tā bērnībā darījām.
Rīt būs atkal parasta diena, taču patriotiskā audzināšana ar to nebeidzas. Ķipars mācās no mums, viņa vecākiem. Ka ne tikai svētkos mēs izrādām cieņu savai valstij (un tās iedzīvotājiem) ar skaistiem vārdiem, bet arī ikdienā to apliecinām ar saviem darbiem. Ar sīkumiem (piemēram, nemest papīrus uz ielas, pasveicināt kaimiņus, arī nepazīstamos...) un lielākām lietām.
Kā jums veicas ar patriotisko audzināšanu? :)

par kārtību

Šodienas atklājums. Bijām visi trīs pie fizioterapeites atrādīt Ķiparu, pārliecinājāmies, ka viss ir labi un notiek tieši tā, kā tam būtu jānotiek. Runājām par dažādiem sīkumiem - kā labāk veicināt viņa roku stiprināšānu, kā pēc iespējas ilgāk noturēt pie zemes un nemotivēt viņa celšanos kājās, kā iemācīt izkāpt no dīvāna etc.
Lielais atklājums (pie reizes secinot, ka tas taču ir tik vienkārši un pašsaprotami) - dienas beigās, kad Ķipars jau taisās pie miega pelēm, nokopt viņa spēļu placi tīru, lai tur nepaliek izmētātas mantas. Lai viņš pierod, ka viss paliek kārtībā. Un, kad viņš būs pie tādas vides pieradis, vēlāk viņam iemācīt aiz sevis savākt savas rotaļlietas jau esot diezgan vienkārši.

1. ekspotīcija

viendien piefiksēju, ka Ķipars aizrautīgi skatās, kā es un Ķiparpaps sēžam katrs pie sava datora. no vienas puses viņš vēl mazs, no otras - gan jau pamazām sāk līmēt visu kopā. un es negribu, lai viņš izdomā, ka datorēšana ir pasaulē krutākā lieta. sapratu, ka jāķeras vērsim pie ragiem un jāpasāk vairāk visādas āra aktivitātes, kas gan mūsu ģimenei nav īpasi raksturīgas. bet kādam tas ir jāsāk, vai ne?
lūk. saņēmos, un beidzot bijām Bolderājā. re, kā mums gāja.
piesēju Ķiparu pie vēdera, iekāpām 3. autobusā. tieši tā, kā Ķirsis bija stāstījis. autobusā piesēdāmies, kā vēlāk izrādījās, ļoti sirsnīgai krievu tantītei, kuras mazdēls pāris mēnešus vecāks par Ķiparu. es runāju latviski, viņa - krieviski, un mēs ideJāli sapratāmies. vienā brīdī viņa pat atvainojās, ka nerunājot ar mani latviski, kaunoties par savu akcentu.. un kad Ķipars taisījās uz aizmigšanu, dziedāja viņam kādu krievu šūpuļdziesmu.
vārdsakot, brauciens bija sirsnīgs (un es pabeidzu tamborēt vienu grabuli Ķiparam, bet par to kādu citu reizi).
sekojot instrukcijām, kāpām ārā pieturā "Klubs". devāmies garām visu redzošām acīm..

pirms tilta nogriezāmies pa kreisi

garām pagājušo laiku godībām, šodienas svarīgumiem un rudens jaukumiem

mēs tiešām bijām abi :)

beidzot arī sasniedzām savu mērķi.

darba laikus īstenībā ir ļoti svarīgi zināt. mēs kā reizi ieradāmies aptuveni pusstundu pirms darba laika beigām. tad nu slaidā riksī devāmies izmest loku pie cietoksni. jā, arī pats cietoksnis bija interesants, taču jo īpaši tās rudens krāsas. mmmmm...

svarīgāk jau bija ne tik daudz visu paspēt apskatīt, cik sabūt kopā. Ķipars lielāko daļu nogulēja saldā miegā. acīmredzot tantes dziedātā šūpuļdziesma labi nostrādāja. jo ticu, ka bija no sirds.
gribēju vēl pa veco Bolderājas daļu pastaigāties. pārnācām pāri tiltam, priecājoties par skatiem.

taču iznāca tik vien, kā paieties pa Lielo ielu no viena gala pat ne līdz otram, tikai līdz luterāņu baznīciņai. jo Ķipars paziņoja, ka, viņaprāt, ir pupulaiks. apsēdāmies pie koka baznīciņas uz betona sētas stabiem, uztankojāmies (man termosā bija silta tēja), skatoties pamazām rietošajā saulē.

gribēju tomēr vēl kādu loku pa mazajām ieliņām, taču nesanāca. gājām garām pieturai, tieši nāca autobuss, tad nu kāpām iekšā& braucām mājās. pirmajai reizei pietiekoši. kādreiz būs jāaizbrauc mazās ieliņas apskatīt. un jūra vēl kādācitā piegājienā.
nākamā pēc plāna - pastaiga pa Ķīpsalu. e-talonā kā reizi 2 braucieni palika. :)

džungļi

Beidzot es To izdarīju. Pabeidzu Džungļus. Varu uzelpot, salocīt kājminamo šujmašīnu un kādu brīdi tās virzienā neskatīties. Līdz nākamajai idejai.
Džungļi, jau nedaudz paprovēti uz kārā zoba, izskatās šādi:

 Te mitinās Putnītis, kams reizēm mēdz paslēpties aiz mākoņa maliņas, Pērpiķis, kas astē iekāries liānā un pa to ceļo no vienas palmas līdz otrai. Jāatzīmē, ka viņa jaciņa var "ielipt" pie vienas vai otras palmas. Un vēl te ir sastopams laiski Džungļu dīķī gulšņājošs Krikaidīlis.
Tā kā šobrīd Ķiparam topā ir visādas bantes un birkas, to te ir daudz - ne tikai palmas lapas, bet arī liānas virs dīķa un dažas lentītes bez īpaša iemesla.
Labajā augšējā stūrī ir tropisko augļu virtenes, savukārt apakšējā kreisajā aiz palmas paslēpies Noslēpums.
Vai šis spilvens kalpos savam sākotnējam mērķim - kā robeža starp spēļu placi un pārējo istabu, rādīs laiks. Taču uz tā izvietotie Piedzīvojumi ir atzīti par labiem esam.