ekspotīcija - Mazsalaca

Uh, pienāca nedēļas nogale, kad vīram jāpabeidz sakrājušies darbi - slaidi nākamajām lasāmajām lekcijām, kāds ļoti svarīgs raksts, kas jāiesniedz konfecencei "tieši tagad", jo tur to recenzēs "vajadzīgie, ļoti svarīgie cilvēki" (un deadline ir ne gluži "vakar", bet pēc kādām pāris dienām gan). Kas nozīmē censties mājās noorganizēt maksimāli mieru un klusumu, ko, zināms, komplektā ar mazu bērnu izdarīt ir neiespējamā misija. Tad nu sazvanījos ar draudzeni, kas savukārt nodarbojas ar Iespējamo misiju Mazsalacā, un agrā svētdienas rītā traucām baudīt saulaino dienu.

Lielāko ceļa daļu MazDraugs nogulēja, kas nozīmēja ne tikai to, ka galā viņš bija žirgts kā jūras lauva, bet arī to, ka pa ceļam neredzēja daudzos stārķus (pa ceļam uz Mazsalacu ir Stārķa ligzda; pat ceļa malā teju katrā otrajā kokā bija manām laigzda ar stārķiem iekšā) un citus lauku labumus.

Tā kā pašu Skaņokalnu bijām apskatījuši iepriekšējā ciemošanās reizē, tad tagad devāmies pastaigā pa Skaņākalna parku. Un pilsētas bērnam tur apskatīt bija ļoti daudz ko! Taču pirms tam vajadzēja sarūpēt ceļaspieķi.

Tālāk jau varēja doties baudīt  visu, ko piedāvā mamma daba: 

dzert strauta ūdeni

smaržot puķes

staigāt pa nokritušiem kokiem

pievārēt Sapņu trepju 79 no 96 pakāpieniem

un papozēt Kurbada takas sākumdaļā :)

 Pēc tādas varenas pastaigas, kurā varēja skriet, lekt, čamdīt sūnas, skujas, pērnās un jaunās lapas, mest akmeņus, mammas klēpī jāt burkānos, kamēr mazajām kājelēm nepieciešama atpūta, lai varētu joņot tālāk, iet, kurp acis rāda un nepieciešamības gadījumā uzprasīties opītē, apetīte un sagurums MazDraugam bija ne pa jokam. 

Pa ceļam uz Rīgu aizmiga kā susuriņš un pamodās tikai šorīt no rīta. :)

Tehniskas dabas informācija - Mazsala atrodas aptuveni 150 km no Rīgas, kas, braucot +/- pēc noteikumiem, ir pieveicami nepilnās 2 stundās.

Vēl info te: http://www.mazsalaca.lv/lv/turisms