Friday, February 25, 2011

šķiņķa pankūka

Kamēr mazais draugs saldi guļ, izmantošu laiku, lai padalītos ar vēl kādu atradumu. Šoreiz to uzgāju savos vecos recepšu lapiņu kalnos, ko pirms veselas mūžības atvedu no aizjūras zemēm. Ietilpst kategorijā - ātri, vienkārši pagatavojams.
Tātad.

2 olas
4 daļas miltu (1 daļa = 100 ml)
8 daļas piena
~250 g šķiņķa

Sakuļ olas, pievieno miltus un pienu. Šķiņķi sagriež gabaliņos, pievieno masai. Lej pannā (es lietoju 24x30cm pannu), liek 225'C uzkarsētā plītī un cep 30 - 40 minūtes.
Ēd ar brūkleņu zapti.

recepšu meklētājs

Esmu sajūsmā par gūgles tantes jauno piedāvājumu un gribu ar to padalīties, ja nu kāds vēl nezina. Recepšu meklētājs. Var filtrēt pēc sastāvdaļām, kaloriju daudzuma vai, kas man šobrīd trakoti aktuāli, kad gribas pēc iespējas mazāk laika pavadīt virtuvē, tajā pat laikā pagatavot kaut ko labu, pagatavošanas laika. Gan jau ka vēl kādas krutas fīčas ir. Lai labi lietojas!

Saturday, January 29, 2011

bērnības garšas

Nesen mamma atgādināja par kādiem manas bērnības našķiem, ko viņa mēdza mums taisīt. Saņēmos un uztaisīju arī es. Un garšoja tik pat labi kā pirms daudziem gadiem. :)
Lūk, recepte biezpiena - rozīņu actiņām, kā mēs viņas dēvējām.


200 g biezpiens (vēlams bez lieliem graudiem)
200 g sviests
100 g cukurs
1 ola
vanilīncukurs
citrona miza
3 glāzes miltu
0.5 tk cepampulveris

Visas sastāvdaļas savā starpā samaisa un uz kādām 20 minūtēm nostādina ledusskapī. Pēc tam mīklu izrullē, sagriež trīsstūrīšos. Katra trīsstūra vidū ieliek gabaliņu zaptes (šoreiz manās mājās atradās nepieskatīta melleņu, bija ok, mamma teic, ka derot jebkura), pa virsu uzloka stūrus, pa virsu iespraužot rozīni.
Cep aptuveni 15 minūtes 220'C. Noslēgumā pārkaisa ar pūdercukuru, taču man šoreiz galīgi neprasījās. Iznāk aptuveni 2 pannas.

Tuesday, January 25, 2011

par Dzīvošanu

Trakoti sakārojās padalīties. Visnotaļ nejauši uzdūros kādam blogam - raptitude.com. Priecājos, ka šobrīd Ķipars guļ, un nevaru vien beigt lasīt un lasīt, un lasīt. Ar baudu. Par to, kā "getting better at being human". Īsumā. Garumā man šobrīd pat bail izvērsties, jo tas draud ar visu rakstu citēšanu. Kam, starp citu, kādā brīvākā brīdī pamazām es varētu arī pieķerties. Jo lasu un jūtu, kā tie mani iedvesmo.

Friday, December 31, 2010

siera kūkas

Ziemsvētku vecis šogad man zem egles bija sarūpējis sen kāroto mafinu pannnu. Zem vienas citas egles bija atstājis siera kūku grāmatu. Vakar nāca meitenes ciemos, tad nu es tapināju šokolādes mafinus ar krējuma siera pildījumu.
Recepte 12 mafiniem.

Mīklai:
350 ml kviešu miltu
125 ml kakao
1 tk cepampulvera
1/4 tk sāls
125 g sviesta
2 olas
150 ml piena

Pildījumam:
300 g krējuma siera (piem, Philadelphia, Mascarpone)
75 ml pūdercukura
1 ola
1 tk vaniļas cukura

Cepeškrāsni sakarsē līdz 175' C. Lielā bļodā samaisa visas sausās sastāvdaļas, izņemot cukuru, un noliek malā. Sviestu ar cukuru saputo irdenu ar elektrisko putotāju [nākamreiz visu darīšu manuāli, šķiet, ka būs mazāk ķēpīgs rezultāts), tad pa vienai pievieno olas. Masā iemaisa sausās sastāvdaļas, pielej pienu un rūpīgi samaisa.
Gatavo pildījumu: krējuma sieru saputo mīkstu un gaisīgu, pievieno cukuru, olu, vaniļas cukuru un rūpīgi samaisa.
Veidnītes nedaudz ieziež ar sviestu un līdz pusei piepilda ar šokolādws mīklu. Siera krēmu iepilda maisiņā, kuram nogriež galu, vai speciālā kulinārijas šļircē, un katrā mafinā iepilda aptuveni 2 ēdamkarotes siera krēma. Beidzot pildījumu, šļirci paceļ uz augšu, lai pildījums paliktu mafinu virspusē. Pildītos mafinus cep 25 mienūtes.
Mafinus ieteicams pasniegt uzreiz, tiklīdz tie izņemti no cepeškrāsns. Mafinus nevajadzētu pārcept.

Lūk, šis pirmspēdējais teikums mani nedaudz iegāza. Pirms tā izlasīšanas biju nolēmusi mafinus sataisīt jau no rīta, lai pēcpusdienā nav par ko satraukties. Taču izlasīju un nolēmu, ka sekošu instrukcijai. Galu beigās, kad mafini bija tikko ielikti plītī, secināju, ka steigā esmu aizmirsusi pielikt pienu (un vēl brīnījos, kāpēc tā mīkla tāda bieza, bet man kā iesācējai tas ir piedodami). Pie ēšanas gan secinājām, ka pārāk neprasās.. :)

Kādu bildi vēlāk pievienošu..

Lai Jaunais mums visiem labi atnāk!!!!!

Thursday, December 2, 2010

našķošanās

Vasaras vidū ar vienu jauku ģimeni, kurā arī mazs mīļumbēbis, sākām rīkot spēļu dienas. Šīs reizes ir izvērtušās arī par panašķēšanās pasākumiem, kad mielojamies ar lietām, ko ikdienā ne vienmēr gatavojam. Pirms dažām dienām kārtējā spēļu diena notika mūsmājās. Jau nedēļu pirms tam kopā ar Ķiparpapu sākām domāt, ar ko gan pacienāt mūsu ciemiņus.
Tā kā ciemiņmamma ir veģetāriete, izdomājām, ka visvienkāršāk būs gatavot tortiljas - lavašveidīgas maizītes, kurās iekšā ietīt, ko nu sirds kāro. Mūsu gadījumā varēja veidot miksli no maltās gaļas ar garšvielām, atsevišķi pupiņām u.c. dārzeņiem, kā arī avokado mērces. Par to gan detalizētāk neņemos stāstīt, jo tas bija Ķiparpapa pārziņā.

Taču es.... gatavoju saldo. Īstenībā divus. Pirmais bija mafini. (Tas man tāds kā parāds bija. Pirmajā gatavošanas reizē man nelabvēlīga zvaigžņu novietojuma dēļ tie sanāca garšīgi, taču.. pļockiņas. Otrajā bija jau krietni labāk, un šajā, trešajā, bija ideJāli.)
Jāpiebilst, ka, šiverējoties pa virtuvi, neiztrūkstošs bija mans mazais asistents.



Otrais saldais tātad bija siera kūka, ko sāku gatavot jau iepriekšējā vakarā. Pirms vairākiem gadiem Plūmīte padalījās ar šokolādes - apelsīnu siera kūkas recepti. Tad nu es tagad padalos tālāk. Klāt pievienoju savus komentārus. Jāpiebilst, ka it nemaz nav sarežģīti, ja seko instrukcijām. Tikvien diezgan laikietilpīgi gan, jā. Tātad.


1. Uzkarsē krāsni līdz 180 grādu temperatūrai. Lielā pannā lej siltu ūdeni un liek krāsnī zem tā plaukta, kur cepsi kūku - mitrumam.

2. Pamatne:

150 g auzu pārslu cepumu, var arī Digestive vai tml
1 tk kakao
1/2 tk kanēļa
40 g sviesta

Sablendē auzu pārslu cepumus un sajauc ar izkausētu sviestu, kanēli, kakao. Liek ietaukotā veidnē un izlīdzina, veidnei jābūt mazajai - 19 cm diametra (man bija 24 cm, izmantoju to, un bija labi).

3. Pildījums:

400 g krēmsiera (Rama Bonjour - parastais, vai Filadelfia) istabas temperatūrā
80 g pūdercukura
150 g melnās šokolādes
200 ml skābā krējuma
1 ēk kakao
3 mazas olas
2 ēk apelsīnu liķiera (varot iztikt arī bez tā)
1 apelsīna miziņa

Karsta ūdens peldē izkausē šokolādi. Paralēli sajauc skābo krējumu ar kakao. Tad atsevišķi puto krēmsieru ar pūdercukuru, līdz veidojas vijīga masa. Tad pa vienai pievieno olas un katru ieputo masā. Šai masai piejauc izkausēto šokolādi, krējuma masu, apelsīnu liķieri un miziņas. Visu sakuļ, bet ne daudz. Masu lej veidnē uz auzu pārslu pamatnes un liek krāsnī virs karstā ūdens pannas.

4. Cep aptuveni 45 minūtes parastajā režīmā (konvekciju labāk nelieto), pirmo pusstundu krāsni vaļā nevērt. Kūka gatava tad, kad tā ir nedaudz brūngana ārmalās, bet centrā viegli ļodzīga. Ja ir elektriskā krāsns, tad tieši 45 minūtes cepšanas arī pietiek.

5. Kūku atdzesē formā aptuveni 3 h, tad pārklāj ar pārtikas plēvi un liek ledusskapī vēl uz vismaz 3 h, bet jo ilgāk, jo labāk, piemēram, uz nakti. Pirms likšanas ledusskapī rotā to, kā norādīts zemāk.

6. Rotājums:

100 ml pūdercukura
200 ml ūdens
8 gb kumkuvati (man šoreiz nebija, izmantoju apelsīnu, kam biju aprīvējusi miziņu, katru šķēli sagriezu 4 daļās, garša beigās bija tāda pati kā pirms tam ar kumkuvatiem)

Sagriež ripiņās 8 gb kumkuvatus (mazos apelsīnveidīgos). Pannā uzvāra pūdercukuru ar ūdeni, kad ūdens sāk burbuļot, pievieno kumkuvatus un vāri uz vidējas uguns 15 minūtes. Veidojas tāds kā sīrups. Atdzesē un rotā kūku.
Garšīgi!
Ieskatam - "pirms un pēc".

Thursday, November 18, 2010

patriotiskā audzināšana

Sveiciens svētkos!!
Šobrīd aktuāli padomāt par patriotisko audzināšanu. Latvijas dzimšanas diena un tā.. Ja pirms Ķipara domāju, kā es tā viņu tagad sākšu audzināt iemīlēt Latviju, tad tagad šķiet, ka viss notiek pašsaprotami.
Protams, ļoti svarīgi ir atcerēties tās īpašās dienas un nevis sēdēt mājās, bet gan redzēt, ka tie tiešām ir svētki mums visiem. Pirms nedēļas bijām Krastmalā svecītes iedegt (lai arī vienu brīdi tāāā negribējās un šķita, ka slinkums mani pievārēs, taču pēcāk gandarījuma sajūta par paveikto bija fantastiska).
Un arī šodien piedalījāmies pasākumos, kur nu varējām ar tādu mazu kukaini kā Ķipars, līdz nogurums vienu mazu (un arī lielu) pievārēja.
Šobrīd svecīte deg logā. Tā bērnībā darījām.
Rīt būs atkal parasta diena, taču patriotiskā audzināšana ar to nebeidzas. Ķipars mācās no mums, viņa vecākiem. Ka ne tikai svētkos mēs izrādām cieņu savai valstij (un tās iedzīvotājiem) ar skaistiem vārdiem, bet arī ikdienā to apliecinām ar saviem darbiem. Ar sīkumiem (piemēram, nemest papīrus uz ielas, pasveicināt kaimiņus, arī nepazīstamos...) un lielākām lietām.
Kā jums veicas ar patriotisko audzināšanu? :)